uz frontes līnijas
Posted on 2010.03.21 at 21:50
Dīvaini atrasties starp divām attiecībām. Vienas, kas it kā visādi citādi ir beigušās, tikai ne tevī pašā iekšā. Otras, kas it kā sākas, bet īsti vēl nekas nav sācies. Ir tikai nojausma par to, kas varētu būt. Atrasties starp atmiņām, kuras var vēl sagaršot un just..un ilūzijām, kuras spēj uznākt tik pēkšņi un tikpat pēkšņi - izgaist. Tas ir kā atrasties kara laukā un cīnīties divās pretējās frontēs. Tikai tā cīņa ir tevī pašā. Iekšā. Un tu ne uz brīdi nespēj apstāties, jo negribi zaudēt nevienu no šīm cīņām. Un tu nespēj izvēlēties, kurā cīņā padoties.
Un viņš cēlās un krita un atkal cēlās, lai šautu uz to, kas bija ierakumu otrā pusē. Uz to blāvo tēlu, kas nebeidzamo zalvju izklepotajos dūmos bija pavīdējis viņa apziņā kā kaut kas savādi tuvs un aizmirsts. Viņam likās, ka šo tēlu iepriekš jau bija redzējis, tikai nespēja atcerēties kur. Varbūt skolas laiku draugs? Brālis. Tas blāvais, miglā tītais tēls bija brālis. Viņi cīnījās katrs savā pusē. Katrs savai taisnībai un savai sirdij. Viņi nekaroja viens pret otru. Bet savas dzimtenes vārdā. Savai zemei. Vietai, kur kopā uzauguši, vietai, kas viņus barojusi un auklējusi tik spēcīgus, lai tagad cīnītos un nekad neuzvarētu šai karā. Un viņi cēlās un krita, un sprādzienu sviestie dubļi ledaini un slapji šķīda pret viņu sejām. Tie dedzināja miesu kā sveloša uguns. Kā tā, kura viņiem lika vēl pēdējo reizi nostāties otram pretim un pacelt pret brāli ieroci...
Un viņš cēlās un krita un atkal cēlās, lai šautu uz to, kas bija ierakumu otrā pusē. Uz to blāvo tēlu, kas nebeidzamo zalvju izklepotajos dūmos bija pavīdējis viņa apziņā kā kaut kas savādi tuvs un aizmirsts. Viņam likās, ka šo tēlu iepriekš jau bija redzējis, tikai nespēja atcerēties kur. Varbūt skolas laiku draugs? Brālis. Tas blāvais, miglā tītais tēls bija brālis. Viņi cīnījās katrs savā pusē. Katrs savai taisnībai un savai sirdij. Viņi nekaroja viens pret otru. Bet savas dzimtenes vārdā. Savai zemei. Vietai, kur kopā uzauguši, vietai, kas viņus barojusi un auklējusi tik spēcīgus, lai tagad cīnītos un nekad neuzvarētu šai karā. Un viņi cēlās un krita, un sprādzienu sviestie dubļi ledaini un slapji šķīda pret viņu sejām. Tie dedzināja miesu kā sveloša uguns. Kā tā, kura viņiem lika vēl pēdējo reizi nostāties otram pretim un pacelt pret brāli ieroci...