I'm young and I'm easily bored

Es ļoti, ļoti, ļoti gaidu rītdienas pēcpusdienu. Un, nē, nekas jau tāds nenotiks, vienkārši būs beigusies ļoti murgaina nedēļa. Kopš svētdienas nav bijusi nakts, kad būtu ātrāk par 3iem aizgājusi gulēt, vēlākais laikam bija pus 6. Tik ļoti daudz, kas jāpadara, bet nav tam visam laika, tāpēc nākas līdz vēlai naktij to visu darīt. Vēl šovakar ir ļoti daudz jādara, bet rīt pēc vieniem tas viss beigsies. Protams, tas nenozīmē, ka nebūs ko darīt, jo ZPD tik un tā jāraksta, bet vismaz nebūs tā, ka jāizlasa trīs grāmatas, jāuzraksta 4 ieskaites un vēl jādodas uz autoskolu un braukšanām, kas dažreiz ir līdz 9iem vakarā.
Aj, kā es gribu atpūsties... vēl šodiena jāiztur. Tagad ķeršos klāt 10 sērijām Meistaram un Margaritai, protams, ar grāmatu blakus un nu ceru līdz 1iem tikt ar to galā. Un vēl angļu valodā un franču valodā mājas darbi OBLIGĀTI jāuzraksta, kā arī jāiemācās uzrakstīt vēstuli franču valodā. Vispār laikam arī jāuztaisa tāds kā konspekts par tām trim grāmatām, jo negribētu kaut ko aizmirst, kas varētu maksāt man ar nesekmīgu atzīmi literatūrā.
Ā un vispār biš grūti aptvert, ka Freimanis nomiris, nejau, ka man viņš baigi patika, bet nu tomēr... tā dīvaini.
Un vēl varu piebilst to, ka visu šo nedēļu staigāju melnās drēbēs, bez nekāda iemesla, bet kaut kā vairs negribas nekādas krāsas manā apģērbā... melns, pelēks un tumši zils ir viss, ko es nēsāju.