kaktuss -

šodien divi mirušie. viena tantiņa 7.00 un viens večuks 7.56. večuka sagatavošanā pārsūtīšanai uz morgu piedalījos arī es. spēju diezgan lietišķi pieņemt mirušo, emocijas nostrādā brīdī, kad ieraugu tuvinieku sēras. un man nav tiesību pieiet klāt un uzlikt roku uz pleca. izklausās drusciņ patosaini? tad piejauc klāt daļu pragmatisku apsvērumu (kur likt otru līķi?), daļu smaguma sajūtas, ko telpā rada miris cilvēks, ikdienišķi smieklīgos un drusciņ bēdīgos atgadījumus un iegūsi savādu dienu, kurā uzpeld filozofiskas dabas secinājums- sērotājam tomēr sāp sevis paša dēļ, tomēr nevajag tālab noniecināt šīs sāpes, to intensitāte un iedarbība nebūt nav mazāka vai nicināmāka.
man laikam vajag jaunu, labu mūziku.