21 February 2004 @ 08:04 pm
 
Mēs dzīvojam savu apstākļu cietumā, tieši tāpēc brīvības sajūtas pietrūkst. Vismaz man. Manai telpai ir robežas un es aiz tām neredzu. Un nav man septiņjūdžu zābaku, lai ielūkotos citās telpās. Un pietrūkst atspēriena punkta un pietrūkst uzrāviena un nav neviena, kurš iestumtu, lai varētu aizripot ar paatrinājumu.
 
 
Current Music: Eskobar ft. Heather Nova – Someone new
 
 
( Post a new comment )
[info]suuse on February 22nd, 2004 - 12:16 am
Varbuut meegjini radiit briiviibas sajuutu savaa cietumaa? Varbuut pieliimee kartes pie sienaam? Varbuut neapvelc apli sev apkaart? Varbuut citaas telpaas ir tas pats, kas ir taveejaa un nav nemaz veerts? Un, citeejot kaadu nodrilleetu dziesminju: "No augshas ja skataas, viss citaadi raadaas..." Tad nu izmaini skata lenkji! Varbuut paliidz?
(Reply) (Thread) (Link)
eič sī: paris[info]hellcat on February 22nd, 2004 - 12:46 pm
Varbūt arī palīdzēs :) un nav jau tik traki, tikai brīžiem paliek skumji, ka nevar vienmēr darīt to, ko vēlos. Lai gan visdrīzāk pati vainīga. Bet nekas, pēc nedēļas cerams es pārkāpšu sava cietuma robežas un tad jau uz kādu laiku atkal pietiks. Un tā mēs dzīvojam no viena brīža uz otru.
(Reply) (Parent) (Link)
lago[info]lago on February 23rd, 2004 - 10:09 am
Varbuut taa vajag?
(Reply) (Thread) (Link)
eič sī[info]hellcat on February 23rd, 2004 - 10:51 am
Domāju, ka nevajag. Vienkārši nevar gribēt, lai visiem pienāktos pēc nopelniem.
(Reply) (Parent) (Link)