:)
ar gribasspēku un piespiešanos vien izdzīvot nevar, bet ja grib veselu nedēļu iet gulēt 3 naktī un celties pēc trīsarpus stundām, tad vajag rēķināties ar sekām. vienvārdsakot gāju vakarā uz mūziķeni un pēkšņi nogāju no troturāra, mazliet izbrīnējos, pabrīnējos, gāju tālāk un jūtu, atkal velk zālē, taisni noiet kaut kā galīgi nesanāk. nu un tad lampiņas kokos sāka švīkāties, pie pretīmnākošiem cilvēkiem piebremzēju, lai neuztriecos, pa kāpnēm uzkāpu stutējot sienu un, kā zem ūdens būdama, dzirdēju, kā skolotājs piesolās mani aizvest mājās, lai neeju tāda viena pa ielu. vakarā tēvs deva dzert vīnu, kā sak, lai iegriež uz otru pusi un iestājas līdzsvars. pirmo glāzi izdzēru kā sulu, kas man, nedzērājai ir gana nepierasti. reakcijas nekādas. tik vēlāk, kad jau bija palicis labāk, atkal sajutu, ka ausis karst arī pēc viena malciņa. :)
vismaz jautrība kaut kāda. ;) un brīvlaiks arī patiesībā, jau klāt. ^_^