| beidzās.. |
[Jan. 19th, 2006|10:22 pm] |
mans stāsts, kas saistijās ar VIŅU.. nu ir galā.. un varu to teikt pavisam droši.. :) un man ir prieks.. man tiešām ir prieks..
manā prātā... dzīvē ir atgriezies kāds, kurš bija nozudis un neveiksmīgi piemirsts... viņš atkal ir atgriezies un sākas, nē.. turpinas mūsu stāsts-cik tas ir savādi... bet aizraujoši.. viņš aizrauj gan manu prātu, gan manu kermeni... kad runāju ar viņu.. mans prāts trīc.. es vēlos viņu... es sajūtu viņu... bet galvenais ir tas, ka viņš ir pilnīgi savādāks nekā iepriekšējais VIŅŠ... reiz jau stāstiju, ka kāds vēlējies uz mani atstāt savus pirkstu nospiedumus-nu lūk.. tas arī ir viņš, kurš turpina atstāt tos...
bet mana mīlestība nepāries nekad... ne pret vienu no manām bijušajām lielajām mīlām... itkā jau piemirstu, bet kad atceros... es zinu, ka jprojām mīlu... ka joprojām ir kaut kas saglabājies tāds, kas liek manai sirdij sakustēties, kas liek tai atkal nokņudēt, bet tad... mana apziņa par to, ka tas ir pavisam ačgārni-izjauc visas sajūtas.. es vnk neatzīstu tās, jo nevēlos, lai sāktos kāda no manām iepriekšējām mīlestībām- no sākuma... vai turpinātos... jo visam ir dots noteikts laiks... arī tad, ja tas ir bijis pārtraukts un atkal atsākts.... tas tik un tā ir bijis pareizi noteiktais laiks, bet tikai ne pašam tas zināms vislabāk.. :)
atkal klausos dziesmas, kas liek man raudāt un atcerēties kā bija, kā varēja būt.. bet nu... es pateicu to.. un liku sev saprast, ka tā bija tikai mana izvēle un tam bija jābeidzas... jo tās mokošās sāpes, kas mani mocija... tā apziņa, ka viņš ir tik tālu... un šīs domas, ka ja nu viņš nemaz pret mani neko nejūt.. utt... viņš nemaz man nekad tā arī neatzītos... es zinu to... arī tad, ja es miirtu.. viņš man novēlētu vienīgi vieglas smiltis, ka tas ilgosies.. ai ko tādu... bet es... es atklātu, ka mīlu viņu.. un pēc tam noteikti notiktu brīnums un viņš nenomirtu.. un mš vairs nekad nerunātu..
bet nu tas viss ir garām.. es esmu brīva... man sirds ir brīva... es daru, ko vēlos, kas patīk man... es..... es.... es vnk esmu sava... :))
man rīt ir jānodod raksts.. bet es nezinu ko lai rakstu... man ir tik grūti izlemt...
hmm.... laikam ir grūti... bet nē... es atkal cenšos to visu noliegt, kaut gan zinu, ka man ir grūti... man ir kārtīgākā personības dubultošanās... viena puse ir nejūtīga un varena karjeriste ar saviem mērķiem, brīžiem pedantiska, taču otra puse ir jūtīgākais cilvēks, ko pazīstu... slinka un nevīžīga.. njaaa... un kas gan sanāk kopā?? un kā gan vari zināt kā es rīkošos, reaģēšu, ja esmu kā vismaz 2 cilvēki?? kaut vai tapēc ar mani nav viegli.. garlaicīgi... man esot savs šarms... kāds reiz man to teica...
es mainos ar katru dienu... un pēdējā laikā jo īpaši... un mani tas apbur.... es pāris dienu laikā varu izmainīties raksturā līdz nepazīšanai... un tā nu tas ir... un tas piešķir man noslēpumainību, kāds cits.. savukārt teica!! :)
... un tik daudz vēl kā piemīt man... bet tik un tā... man ir tik daudz kompleksu un nepatika pret sevi... es vēlētos tik daudz ko mainīt.. un pamazām.. pamazām arī daru to... :)) |
|
|
