Envija

Eju es pēc savien puķzirnīšiem pa Līvu laukumu un redzu - sēž uz soliņa brūni iedegusi, žilbinoša blondīne, ar graciozām kustībām izvelk no rokassomiņas banānu un, garāmgājējos valšķīgi raudzīdamās, lēni to mizo, tad vēl lēnāk, izbaudīdama katru sekundi, tuvina ugunīgi krāsotajām lūpām un nesteidzīgi nokož. Tā arī nesapratu - banānu ēst lika izsalkums jeb vēlme pakoķetēt ar garāmgājējiem?