Pēdējā laikā ir uznākusi nenormāli liela vēlme sajust z-svētku sajūtu. Laikam atkal mērfijs, jo šeit sniega nav un nebūs, ierastie z-svētki ar ģimeni un citiem radiem kā arī salaveci atkrīt un karstvīns te ir nenormāli dārgs. Un tomēr: šodien mani mīļie kursa biedri, ar kuriem man nedaudz jau bija sašķobījušās attiecības, mani uzjundīja uz īstās nots. Liekas šodien es nosvinēju z-svētkus un 24. datums paliks vienkārši datums. Aizgāju uz kojām, kur mani kursa biedri un citi paziņas ar rūķīšu cepurēm rosījās pa virtuvi taisot z-svētku vakariņas. pirmo reizi ēdu tītaru, gluži kā filmās. Kartupeļi bija sašmorēti nezinu cik veidos, tā pat arī dārzeņi, dažādas mērces un k-kādi jocīgi mīklas veidojumi, kuru izcelsme man vēljoprojām nav zināma... dažādas aktivitātes, uz brīdi arī z-svētku dziesmas, ko tomēr nācās nomainīt, jo tas disks nebija veiksmīgs.... Sarunas... ja nebūtu rītdienas stresi, es šodien vnk. kā aptrakojusies lēkatu no priekiem....

izpaudu savu prieku, atā prieks, sveiks visual journal and PR essay....