ne tikai tas trakais vulkāns uz dažām dienām samazināja vides piesārņojumu [putekļi neesot kaitīgāki par jūsu Rīgas gaisu], bet lika mākoņiem mirdzēt. nemanījāt? īpaši rītos jauki izskatījās. pirmdienas rītā debesīs bija skaista mākoņsliede, mākoņpuķe un atkal liels mākoņputns. vakarā Baltulīte, guļot, kā vienmēr, man virsū, sāka raustīties murdziņos un ļoti ilgi nevarēja pamosties, kad ar glaudīšanu centos maigi pamodināt. pati nevarēju iemigt. piecas pāri pusnaktij aizsūtīju Lielajam brālim apsveikumu lielajā jubilejā. trakmēness aiz loga. lūkoju kā tas lēnām aizvirzās aiz mājas. aizmigu. murgā murgoju, ka murgā murgoju, ka murgoju. jā, trīskārtīgā murgā biju. centos pamosties, bet visu laiku tikai nonācu iepriekšējā murgā. katru reizi vilšanās. varbūt ķermenis bija atpūties, bet prāts jau nu noteikti ne.
tāpēc 20. aprīļa rītā bija nīgrucis. pirmā lekcija, esmu sagatavojusies kaut kam vecam, jaunam pieejas nav. nu, neko. ārā jauks laiks - gāju prom. Vecrīgā viss sākas tikai no desmitiem, tāpēc tieši tad visas elegantās eleganto iestāžu dāmas eleganti devās uz darbu. nopirku sev degvielu - ūdeni un nebaudītu šokolādi. lēnām aizdevos uz 2.elpu, tur jubileja un visādas rosīšanās. atkal nenoturējos kārdinājumam, bet liekas, ka ar mantām un ņammām cenšos aizpildīt savu nosacīto vienatni. nākošajā lekcijā gandrīz sapuvu. tad uzzvanīja Lottilla, kurai gribējās mani satikt - ū, kādam to vēl gribās! lai gan noskaņojuma nebija, nedrīkst jau priekus laist garām. pēdējā lekcijā pie mums viesojās Norvēģu čalis, jo vulkāna pamošanās viņu iesprostojusi mūsu valstiņā, pret kuru jūtot lielu cieņu un atvainojās savas nācijas vietā par flegmošanos ap 1990. gadu. interesanta lekcija. tad gāju lūkot vēl aizvien slavenās mājas brucināšanas turpināšanu, kur arī mani uzmeklēja Lotte. devāmies pēc krāsiņām, atradu jauku zīmuli. rimčikōnā iegādājām mielastu un izdomājām, ka A-salai par vējainu. jā, gājām atkal uz Puškinielu. tur daži puškinieši svinēja nacionālo pīpētāju dienu. izstāstīja stāstu, uzcienāja ar prieku un devās priecāties tālāk. ieradās Aiva, kurai ātri vien besuci nodzinām, cepjot kartupeļus un cenšoties zaudēt veselo saprātu. french lullabies beidzot tika nomainīt. deftones (: kaifucis. atkal LB un turpinām. visādas idejas, protams, dzima un jauki vispār. pienāca nakts, saņēmāmies apzinīgi doties pa mājām. pa ceļam satiku aicinājumandri. likos smieklīga. vilcienā mazliet izgulēju to. telefōnā konstanti nav vietas jaunām īsziņām. ar pipargāzīti rokās uz mājām. mājās nekāda miega. atkal murdzucīši.
21. aprīļa rītā pamodos kā pohains sūdiņš. taisot tēju, plīts pusi manis jeb halāta aizdedzināja. sekundes trauksme. halāts mikls pēc vannas vēl bija, tāpēc tikai pasvila. sēžot baisi karstā vilcienā, saņemu zvanu no Mārtiņa, kurš stāsta, ka Ventspilī sniegot. nevarēju iztēloties. bezjēdzīga lekcija. nē, nu tāpēc, ka man vienkārši tas nav vajadzīgs. nepārprotiet, lektōri visi mums forši un zināt lietas ir labi, bet.. tas ir mans stulbums. devos uz lielo grāmatnīcu apsargam iedot paciņu nodošanai. ejot garām Zālīša pamatskolai, pa ilgiem laikiem dzirdēju skolas zvanu.. back to school.. beidzot arī Rīgas centrā atradu sniegu. priecīgi iepriecināja spilgtākā grebene, ko esmu redzējusi. un aizkustinājumu izsauca vecais žurnālu pārdevējs, kuru vilcienu cilvēki sauc par Mariō. viņa ūsas jau ir sirmas. zinu, ka viņam ir četras meitas. vakarā zvans un redzu Osīša džipu piebraucam. var jau arī sēdēt uz vietas mašīnā un runāties, jo viņš atradinājies ar kājām uz zemes atrasties. abiem visādas lietas un jauki tā kādu senneredzēto satikt. atgādināju, ka mūsu lieliskajam audzinātājam jubileja.
22. aprīlī, vakar, lekcijās nogulētā roka visu laiku mira nost. ziniet, kad tā uz brīdi kļūst nekontrolējama? mazliet baisi. mākoņi vēl aizvien spīdēja. iekšējs miers. atgriezos pie grāmatas, kuras autōram tieši svinēja 100. gadu jubileju, lai gan viņa nav vairs šaisaulē un tieši par to runāja Cālītis vienā no lekcijām. un iepriekšējā dienā viņam bija vārda diena. šajā dienā vārda diena bija čalim, kurš jau vismaz otro gadu pēc kārtas to pats aizmirsa. un atkal es biju tā, kura atgādina. mājās pieliku punci ar ma-mā garšīgajiem makarōniem pa flotski un gulēju. pamodos dziļi vakarā, lai atliktu šodienas tikšanos, kādu stundu biju nomodā un atkal likos uz auss. labs miegs. atkarība.
šodien, 23. aprīlī galīgi negribējās mosties. nepierasti piektdienās uz lekcijām posties. rīta jaukums bija gulbis, kurš ilgi, spārnus vicinot, nevis cēlās gaisā, bet gan skrēja pa ūdens virsu. ak, kā man tā sagribējās! vienīgā lekcija, ko apmeklēju norisa pasniedzēju istabā un aiz loga sniga. it kā jocīgi, bet tanī pašā laikā nelikās nekas traks. lielais prieks bija bibliotēkā - beidzot saņēmu ilgi gaidīto grāmatiņu. nu, tik būs! :D bija doma 14:14 aiziet uz Esplanādi un pasmiet par Jurģdienas flešmobu, bet nu nē.. aizgāju uz grāmatnīcu un pirmā grāmata, ko sāku pētīt bija romāns par telōģijas studenti. šausmas! devos mājās. te labi. nav liekulības, nav svešu muļķību [tikai Baltulītes, ma-mā un manas - tas jau vien ir daudz], nav ļauno.
kāda jēga fotōkunkursam, lai vinnētu fotoaparātu? ja jau es piedalos, man jau ir aparāts.. bet man nav. tāpēc varētu būt kāds savādāks konkurss ar bilžaparātu laimestā.
vēl man riebjas, ka zinu pārāk daudz liekas informācijas. piemēram, zinu cik zivis noķēra vecais, vienkājainais zvejnieks otrdien. zinu no galvas visus rādiō hītus, atceros vairākas matemātikas, ķīmijas, fizikas formulas utt.
un ļaudis vēl aizvien nesaprot, ka sākumā vajadzīga kārtība sevī, tad var kārtot apkārtējo, apkārtējos un filtrēt informāciju. bardaks var radīt nogurumu un nogurumā mēs sākam ātri vien uzsūkt citu ļaužu izdomātus risinājumus, varbūt pat pielietot uz sevis. tas nekam neder. ne velti Tev ir teikts, ka esi unikāls. katrs esam vienreizēja shēmiņa. padomi ir laba lieta, bet akla uzticēšanās..
bet man ļoti patīk kā spilgti zaļā zāle kontrastē ar ēnainajiem lietus mākoņiem, sarkanajiem gājejceļu bruģīšiem un pa mākoņspraugu saules apspīdētām kaijām.
