Bērniem piedzimstot balsene neatrodas tajā vietā, kur pieaugušam cilvēkam, bet augstāk. Kad bērniņš aug, balsene noslīd zemāk. Lai cik gudrs būtu bērns, viņš nesāks runāt ātrāk, par to, kā balsene ieņems pareizo vietu, lai veidotu skaņas. Cilvēkveidīgajiem pērtiķiem balsene visu mūžu atrodas augstu, tāpēc viņi nespēj runāt kā cilvēki. Tā, kā katrs bērns attīstās nedaudz savādāk un ir individuāls, tad arī tā balsenes noslīdēšana (tāpat kā sēdēšana, staigāšana, zobu šķilšanās utt) ir individuāls process un vienam bērnam norit ātrāk, citam - vēlāk. Vidēji balsene noslīd ap 2 gadu vecumu un šajā laikā bērns ļoti strauji sāk runāt. Līdz tam viņš krājis informāciju, ko nu sāk ļoti aktīvi izmantot. No runāšanas sākuma līdz brīdim, kad bērns jau runā teikumiem paiet nedaudzi mēneši. Parasti novēro, ka vienas ģimenes bērni sāk runāt apmēram vienā laikā.
Tāpēc satraukties, ka divgadīgs bērns nerunā, īpaši nevajag. Vecā kaluma pediatri ir iemācīti, ka bērnam noteiktā vecumā jāapgūst noteikts skaits vārdu un viņi to "pieprasa" no vecākiem. Man grūti izskaidrot, kas viņus piespiež tik dīvaini rīkoties, bet jaunas māmiņas ļoti par to satraucas un izgrūž naudu "piesaistītajiem" logopēdiem, neirologiem, masieriem utt.
To, vai balss aparāts (piem. mēles saites) ir piemērotas runāšanai, var noteikt pats pediatrs. Neskaidrību gadījumā viņš nosūta bērnu pie ķirurga vai stomatologa jau gada apskatē.
by Trīne/Cālis |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}
