| |
[Aug. 7th, 2007|11:18 pm] |
Es sēžu uz tavām skropstām,
Šūpodams kājas pār malu.
Tav' elpā es izkaisu savu
Nedienu. Raidu to projām.
Es sēžu uz tava pleca,
Pie auss tev piedudzis klusu.
Un liegi, maigi, pat čukstu
Tek dziesma, dārga un veca.
Es ilgojos tevis, tu jūti.
Es alkstu un skumstu, mans zieds,
Bet atdusēs, kad pienāks riets,
Man' galva uz tavām krūtīm. |
|
|
