limerika ir pilseeta ar taadiem patrakiem viirieshiem. piemeeram, Denis, gadi kaadi 50 vismaz, peec iipashi bagaata viira neizskataas, paziist mani jau vairaakus meeneshus, nu tik cik uz ielas esam runaajushies, katru reizi naak klaat un meegjina kaut ko sabiidiit. shonedeelj ierauga mani.
-oh, valda, how are you, haven't seen you for a long time, where have you been?
-hello denis, i'm fine, you? i was working all over the place. wanna support unicef?
-oh, valda, i thought you are lovely lady, but you start as a sales woman. aren't we friends?
-well denis, these are my working hours and my work contract doesn't include friendship with members of public.
apmeeram taadaa garaa un taa katru reizi, vienreiz vinjsh pat piedaavaaja braukt liidzi shim uz maroku, uz visu dziivi. manupraat, denisa galvenaa probleema ir taa, ka vinjam bikshu staras ir par iisaam, taa nav laba ziime.
otrs taads patrakais ir kaut kaads gruziins, vaardu neatceros, shonedeelj par laimi satiku tikai vienu reizi, ir nedeeljas, kad katru dienu. vinjsh nav ne smuks, ne stiliigs, ziniet, taads melnaa aadas jakaa, zelta kjeedes gan nav ap kaklu. vienmeer prasa manu telefona numuru, iejaucas pa vidu, kad es runaajos ar citiem cilveekiem, traucee darbu, neiet prom, kaa deele piesuucas man klaat. nu nav jau jaabuut viirietim ne smukam, ne stiliigam, bet vinjam jau nu galiigi nav man ko piedaavaat. iespeejams, ka vinjsh domaa, ka vinjam ir man ko piedaavaat, kaa jau mees esam staastus par gruziiniem dzirdeejushi, bet tik taalu mees veel neesam tikushi un arii netiksim, jo liidz tai lietai vinjsh neko citu piedaavaat nespeej.
tad veel ir viens trakais, kas virpina kaut kaadu gumiju sev ap ausi un dazhkaart uzbaazh vinju sev uz zoda, runaa visu laiku par seksu un uzskata, ka man jaaiet par stand-up comedian. godiigi sakot taa viira klaatbuutnee es arii juutos kaa komikje, dazhkaart apsveru iespeeju kaapt uz skatuves, ja vien paarvareeshu savu iedzimto kautriibu.
nu taa mums te iet.