Pasaule un laiks pieder pašai pasaulei
[manis pašas memuāri]
Atmiņas. 
21.-Sep-2007 07:50 pm
Viņa Skumst, sapņo un ilgojas.
Viņai īstenībā nav nekā skaidra no morāles.
Viņai ir nonēsēta teorija. Bez jebkā , kas spētu pievilināt viņu pie kā cita.
NAv noslēpums..tas liekas patīkamāk..
[sapnjot]
un Tomēr bez tā visa .
Ilgojas..pēc tā , kas it kā pagājis, kas it kā paticis, kas it kā bija kas grūts.
Lāčuk. Pulkstenis  nestāv uz vietas. Būtībā - tas ir laiks. kas nesnauž.
Nāc atpakaļ.
Tas , kas ir bijis..
KAd es vēl biju bezrūpīga...nemākslota..tieši tāda patiessa.
Nāc atpakaļ.
dzelteni ziedošā  pļava.
?
Viņa ilgojas..bet vai pēc tā..vai pēc kā augstāka kā tikai aizmirstais vieglums.
Un tā nu sanāk...vieta ir tā , kas viņu sauc.
Un viņa sev apsolija.

Ilgi vairs nekavēties.






This page was loaded Jan 10. 2025, 1:48 am GMT.