vakar gulētejot uznāca tā sajūta, ka gribas brīvību, nu tādu brīvību, kas atspoguļojas noteiktas manas brīvības izpratnes simbolos.
uz moča ar veci ādas jakā, matiem vējā plīvojot, traukties pa līdzenu ceļu
festivālā brīvā dabā, liela pūļa ieskautai, lēkāt līdz nelabumam pie šķībi dziedošiem mūziķiem
stāvēt ceļa malā un zīlēt, kura mašīna nākamā apstāsies, un pēcāk traukties uz priekšu, atpakaļ nesaktoties
sēdēt pie pasaku ezera, malkojot šampanieti, rāmā dienā agri no rīta
ģitāras pavadījumā kopā ar citiem sēdēt ap ugunskuru un dziedāt visiem zināmas dziesmas

šodiena nosita manas izjūtas, ka brīvība ir tuvu pienākusi.