Sāku jau domāt, ka mr Tētus aparātkungu man bildes burt sanāca labāk, līdz atcerējos, ka jau aši knaši paguvu visas apkaunojoši miglainās bildes izdzēst, lai pati vairs neredzu cik šausmīgi zaļa es tai visā dižajā mākslā esmu.

Biju nenormāli nogurusi. Nu, ļoti. Protams, šī sajūta noturējās līdz brīdim, kad es gulēju gultā un centos atslēgt pasauli. Neizdevās, piecēlos, papucējos, pakvēpināju vīraku un nolēmu, ka man pofik, es braukšu uz Liepāju tagad no rīta, jo tāpat nav nekā labāka ko darīt, bet kamēr nāk tie 700, es beidzot saknibināšu pāris publicējamas bildes.

Un jā. Es nolēmu, ka man milzu kļūda bija neiet prom, tad kad attiecībās lietas sāka brukt. Es nezinu pie kādiem diegiem es turējos, bet tagad pat tie ir iziruši.