Nu tad pakāpeniski jāsāk sniegt arhīvam solītās atskaites.
Salidojuma diena bija smaga visiem tās dalībniekiem. Jaunkundze divas stundas nekustīgi sēdēja, kamēr tapa frizūra. Lai gan, cepuri nost - televizors ar dvd pie katra krēsla, končas - es ar' nesūdzētos tā frizēties. Toties mājupceļā mūs apsmaidīja pilnīgi visas tantes un onkuļi - mamzele, kas paspoguļojas katrā skatlogā, iet tā it kā kājas zemi neskartu un princešu lokas, kas šūpojas līdzi gaisīgajai gaitai spētu izraisīt smaidu pat durvju stenderē.
Toties ceremonija gan stipri pārspīlēta - aš divas stundas, zālīte maziņa, radiņu daudz. Te nu cieta visi nabaga radi, kurus bijām diezgan nelietīgi piespiedušas atnākt, piesolot par to divu dienu tusiņu laukos.
Pēc ceremonijas, kamēr sencīši klāja galdus, sīči stundu lēkāja kaut kāda Aizmirsu-kā-viņu-sauc Komponista pavadījumā. Kad stunda bija garām, daļa vecāku jau bija tapuši krietni vien smaidīgāki.
Labi, ka mums bērnelis tik prātīgs, stundu paēda, paārdīja dārza apkārtni un ne bez sirdsāpēm teica - nu labi, braucam! Kā nekā vēl trīsarpus stundu ceļš uz laukiem priekšā.
Teikšu kā ir - man periodiski vērās viss ciet, toties bērnelis, dabūjis sen diedelēto mobilo telefonu, likās visai apmierināts ar dzīvi. Apzvanīja pilnīgi visus radus, ko biju salikusi katalogā, saņēma no omes pirmo īsziņu un melodiju, - arvienvārdsakot tapa par advancētu bērneli.
Tusiņš izvērtās par divu dienu sēdēšanu uz ezera, biedējot mazās zivtiņas, ar īsiem pārtraukumiem gaļas cepšanai un gulēšanai.
Tā rezultātā lielākā daļa pasākuma dalībnieku pēc tam nometa ādu.
Neiztika arī bez pērlēm. Pirmā liecināja par to, ka visa saime skatās vienas un tās pašas multenes un zina otro leduslaikmetu no galvas. Brīdī, kad tētis tirinājās uz laipiņas un centās ielekt ne visai siltajā ezerā, apkārt daudzbalsīgs koris sāka skandēt "Lec! Lec! Lec!" (izņemot vienu elementu, kurš kliedza "Rec! Rec! Rec!")
Par otro pērli atbildīgs mans vecākais brālītis, kurš piecus gadus skolojies Latgales ārēs, šogad laimīgi absolvējis, nu brīvs no jebkādām važām, centās mūs iepazīstināt ar Latgales floras īpatnībām.
Brālis: Lūk, kur Latgales īpatnējās egles aug! Tādas aug tikai Latgalē! Nekur Kurzemē tādas neieraudzīsi!
Es: Tās vispār ir priedes!
Brālis: (absolūti nesamulstot) Nu ja, nu ja! |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
