pirmkārt, šodien sajutos tā it kā būtu kails nolikts uz skatuves. man nezinot bija izlasītas manas dienasgrāmatas, izlasītas un šodien pa fragmentam vien nocitētas, un tagad man laikam jājūtas vainīgam par to, ko domāju. otrkārt, aiz rīta sveiciena dzimšanas svētkos sekoja pravietisks stāsts par to, ka vecmamma nomiršot lieldienās. treškārt, pie pusdienu galda es paziņoju, ka laikam es esmu dabas kļūda, jo nespēju ienīst tāpat vien, tikai tāpēc, ka jāienīst, nespēju nolādēt un lādēties, vienkārši nespēju. uz to man tika teikts - "nu tāpēc tev arī jācieš. nu tad ciet ar' ja nespēj". patiesībā lepojos ar to, ka nespēju ienīst un lādēties, tā citiem čakarējot dzīvi - esmu labs. šodienas lielākā dāvana - krustdēla apsveiciens. vai es žēlojos par to kā man iet? nebūt nē. vienkārši dalos ar jums visiem bēdā, tā bēdu mazāku darot. priecīgus svētkus gulbīt :)
|
|||||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On November 30th, 2008, 08:59 pm, grace_kelly commented: Kā jau reiz teicu - paliec vien labs! Priecīgus svētkus, gulbīt! :) |
On December 21st, 2008, 01:23 am, an anonymous reader commented: Visi spēj, tikai jautājums kur ir robeža. |