![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Un tā tie Jāņi paiet...Arī atmiņas par baltinbalto pīpeņu pļavu, kurai vienkārši nevar pabraukt garām, un pie pamestas mājas drupām savvaļā reibinoši smaržojošās bezgala dzeloņaino maijrozīšu kupenas.. tik romantikas līknes nekad jau nesakrīt...
kā katru gadu - gatavošanās, vaiņagu pīšana un citas sadzīviskās lietas man patīk labāk par tukšo sēdēšanu pie galda. Agri vai vēlu sākas dziedāšana (tā man patīk atkarībā no izdzertā/neizdzertā alkohola daudzuma manā organismā;). Savukārt, līdz aizrautīgiem, kaislīgiem tance pļaskiem jau kuro gadu nenonāk jeb nonāk uz īsu mistisku brīdi..tikai es jau guļu... Nez kā varētu mainīt šo līgotāju vecēšanas pazīmi? Jeb tikai man nepatīk tā sēdēt pie galda, klausīties jau 5. reiz vienu un to pašu disku un vāvuļot par neko..
Nu vismaz viens ir skaidrs - nākamgad ņemšu sīčus līdzi es arī;) //te varētu sekot Freimaņa citāts - pirms braukt uz turieni, mēs ilgi pārdomājām, vai mēs ar savu sīci nevienam netraucēsim un kā Kņopienes auklēšanu organizēt tā, lai tiešām citiem tas neliktos traucējoši. Atliek tikai teikt - viņiem tas izdevās lieliski//
Tāpat nekas tāds, ko nevarētu darīt kopā ar šiem nenotiek.
Puika tagad nedēļu dzīvojas pa laukiem, izved no pacietības omīti un opu, dodas copēt, dzīvojas pa iedāvināto telti un, kā parasti, neko līdz galam nespēj izdarīt - pacietības pietrūkst.. Mums arī pietrūkst - mazā nerātni pieglaudīgā neēdājpuišeļa...
Un pirmdienas it kā darba duna - apkārt visi rosās, kaut kas, kā jau, manuprāt, tas bija gaidāms, neiet tā kā vajdzētu.. bet man - viss vēl tīts brīvdienu atslābinošajā mākonī... atkal filozofisks jautājums - cik ilgi..
Mazāk filozofisks jautājums - kur ņemt daudz lielas izturīgas kastes? Ar domu - pēc iespējas labāk organizēt pārvedamās mantības sakārtošanu uz vietas bezskapju apstākļos.
Upd. Kā jumš šķiet - filozofisks jeb pēc jaunajām vēsmām filosofisks?
kā katru gadu - gatavošanās, vaiņagu pīšana un citas sadzīviskās lietas man patīk labāk par tukšo sēdēšanu pie galda. Agri vai vēlu sākas dziedāšana (tā man patīk atkarībā no izdzertā/neizdzertā alkohola daudzuma manā organismā;). Savukārt, līdz aizrautīgiem, kaislīgiem tance pļaskiem jau kuro gadu nenonāk jeb nonāk uz īsu mistisku brīdi..tikai es jau guļu... Nez kā varētu mainīt šo līgotāju vecēšanas pazīmi? Jeb tikai man nepatīk tā sēdēt pie galda, klausīties jau 5. reiz vienu un to pašu disku un vāvuļot par neko..
Nu vismaz viens ir skaidrs - nākamgad ņemšu sīčus līdzi es arī;) //te varētu sekot Freimaņa citāts - pirms braukt uz turieni, mēs ilgi pārdomājām, vai mēs ar savu sīci nevienam netraucēsim un kā Kņopienes auklēšanu organizēt tā, lai tiešām citiem tas neliktos traucējoši. Atliek tikai teikt - viņiem tas izdevās lieliski//
Tāpat nekas tāds, ko nevarētu darīt kopā ar šiem nenotiek.
Puika tagad nedēļu dzīvojas pa laukiem, izved no pacietības omīti un opu, dodas copēt, dzīvojas pa iedāvināto telti un, kā parasti, neko līdz galam nespēj izdarīt - pacietības pietrūkst.. Mums arī pietrūkst - mazā nerātni pieglaudīgā neēdājpuišeļa...
Un pirmdienas it kā darba duna - apkārt visi rosās, kaut kas, kā jau, manuprāt, tas bija gaidāms, neiet tā kā vajdzētu.. bet man - viss vēl tīts brīvdienu atslābinošajā mākonī... atkal filozofisks jautājums - cik ilgi..
Mazāk filozofisks jautājums - kur ņemt daudz lielas izturīgas kastes? Ar domu - pēc iespējas labāk organizēt pārvedamās mantības sakārtošanu uz vietas bezskapju apstākļos.
Upd. Kā jumš šķiet - filozofisks jeb pēc jaunajām vēsmām filosofisks?