| |
[1. Sep 2005|09:08] |
|
šorīt viņa stāvēja tajā laukumā pie romas un skaļi skaldīja pazudušā pazīmes. dažreiz viņa dzied. skaļi un gaudulīgi. no sērijas tāpat kā tā dejojotāja ar maģīti tiecas pēc publikas, kur smīkņā, trako pati ar sevi un nepielūdz neko no viņas talanta. kad redzu dejojošo, redzu kā viņa pērk maģītim baterijas. a par dziedošo domāju kā viņa mizo divus kartupeļus. vēl ir maisiņsieviete. viņa vienmēr ir aptinusi kājas ar polietilēna maisiņiem un piesējusi maisiņus pie somas. atsķīrībā no divām iepriekšējā, tik ļoti netiecas pēc publikas. |
|
|
