Rudens ir atnācis. Kaut kā savādi, ka visu laiku tu zini, ka pienās, tas brīdis, kad nevarēs teikt: "līdz rudenin vēl tālu". Tas sāk tuvoties, katru reizi, kad beidzas. Un tomēr - to tuvošanos nekad nejūt, tikai apzinies ar kādu sīku stūrīti zemapziņā, un tad kādā jaukā rītā un galvas uzpil vai uzkrīt kāda lāse vai lapa un (tik pat labi būtu Tas varējis sist ar rungu) rudens ir šeit, neko nepadarīsi.
Leave a comment