Es priecīgs trīsēju. Jau vakarā likās, ka būs interesanta nakts. To pašu man novēlēja arī mana bijusī. Ar nepacietību gaidīju šo vakaru. Ritēja piektā manas jaunās dzīves nakts. Tikai vai jau piektā? Kāds bija sanervozējies. Sapinkšķējies. Es jutu vētras sākumu. Bet varbūt arī nē. Tas varēja būt beigu sākums.
Pirms nepilnas nedēļas man likās, ka pasaulē attālums līdz laimei ir tik mazs - vajag tikai gribēt. Un šonakt tas viss sabruka. Pēc dažu minūšu asarainas sarunas es paliku viens. Atkal pilnīgi viens. Ai nē, man vēl ir rupucis un temporary kaķis. Kaķis mani mēģināja mierināt, rupucim gan viss pofig.
Patiesībā arī man gribējās izraudāties. Bet es nevarēju. 1:15 mana skaistā dzīvē beidzās. Cik saprotu, neatgriezeniski. Televizorā spēlēja kāda populāra krievu meiteņu grupa. Es truli blenzu griestos. Mani neviens nemīl un netaisās to darīt. Es neesmu īstais. Es esmu tikai tā, garāmejot. Vēl vienu brīdi man likās, ka tomēr tas ir murgs un viss būs. Es pieskāros viņai. Viņa neatsaucās.
Es izslēdzu televizoru. Viss bija beidzies. Es visu sapratu. Žēl, ka veči neraud. Varbūt tas būtu palīdzējis. Laikam taisnība vien ir - kas viegli nāk, tas viegli aiziet. Vienā dienā nokārtotas attiecības nevar būt ilgstošas. Man ir žēl, jo kā mazs bērns, kas vēlas sev jaunu rotaļlietu, biju sacerējies. Kādu brīdi pat biju mānijis sevi, ka esmu iemīlējies.
Cik daudz ir zudis. Mana dzīve ir iztukšojusies. It kā jau viens cilvēks nav visa pasaule, bet tomēr. Rotaļlieta ir prom. Prom ir arī viss, kas bija. Arī zobubirste. Tas visu izsaka. Adeu, jaukās Siguldas noskaņas, adeu, nakts jūras malā... Šķiet, manos 33 gados jau nevajadzēja tā - tik stulbi kļūdīties. Bet vai kļūdījos es? Varbūt nē. Varbūt viņa? Vai tam ir nozīme?
Es esmu brīvs! Brīvs un muļķis. Brīvais muļķis. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
