cilveeki saka, ka manaas aciis viss esot rakstiits- taa tas ir. Manas acis neprot melot. neprot maelot arii mana sirds. Jo maaniit sevi man jau ir apnicis. Buut nevienam neredzamam reegam. eenai. nekam.
es nezinu, vai taa buus labaak. bet citaadaak noteikti! man jau ir gruuti, kaut gan pagaajushas tikai nieka 144 stundas...
bet veelaak viss noplaks. Iestaasies tikai vienaldziiba. Vienaldziiba pret visu. neko briesmiigaaku es nevaru iedomaaties.
Es to tik droshi apgalvoju, jo jau meegjinaaju aizmirst. Mani vairs neintereseeja nekas. Pat tuvaako draugu smiekli manii neradiija ne mazaakaas ilgas peec jautriibas- patiesas liiksmiibas. Bija vienalga. varbuut es nepareizi ciiniijos ar sevi? vajag mekleet efektiivaakus risinaajumus, nesaapiigaakus celjus, kaa pateikt pasaulei- hei! ar mani viss ir kaartiibaa!