vakardienas guvums bija ziedoši jasmīni un upes skalbes, garš staigājiens un garš vellapēdojiens, daudz darba un Mōvenpick vaniļas saldējums.
ēdienreizes pļavas nojumītē, rīta saules vanna izgāznī, tā taču varētu nosaukt guļamkrēslu... šodien visa diena viens negaisa nāciens, gan dabā, gan manī pašā. kad vairs galīgi nevarēju un parādījās kaut jel kāda vēja pūsmiņa un debesis sāka melloties, aizgāju uz apm. 1,5-2 km tālo Zaķavirves (??? Hasenstrick) krogu, dzēru baltvīnu un blenzu pirmsnegaisa ainavā. iespaidīgi. tak vislabāk man patika atpakaļceļš, kad līdz ausīm sasmaidījos par vīru, kas, laiski ar veļļu mīdamies, ik pa solim apstājās, lai ielasītu savā plastmasas ķoncītī atšķirīgas pļavas puķes. Nez, vai tā bija botāniska vai estētiska, vai varbūt emocionāli manipulatīva interese...

Rīt, parīt te ieradīsies kāds, pēc uzvārda spriežot, armēnis, Mihaels Gošgarjans, un kāda, pēc uzvārda spriežot, krieviete vai poliete - Irina Voļeviča. Un senais Ventspils mājas meiteņu paziņa Hose Palazons vai kā nu to viņa uzvārdu latviski raksta.