Ja es iepriekš esmu paudis bažas par dažu vecāku adekvātumu, kas sava ego dēļ sūta bērnus uz cīņas sporta veidiem, ignorējot bērna jūtas šai sakarā, tad intervija ar skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītāju mani "iejūsmoja" jaunā līmenī. Gym bros nu jau būs iemācījušies atšķirību starp grūtību pārvarēšanu un ciešanām, un kāda tam ir korelācijas ar rezultātiem. Šķiet, ka stipri sasieto copīšu vecāki joprojām ir pārliecināti, ka bdsm ir daļa no latviskās identitātes. Es nedomāju, ka bērniem ir jāļauj augt kā nezālēm, bet tur ir smalkā robeža starp vecāku un varmāku. Man ir daudz stāstu par to, kā māte man bērnībā pantiņus lika mācīties, un kādas ir šo attiecību sekas. Kā minimums vecāki varētu sevi izņemt no šī bērnu pasākuma vienādojuma, un tas jau būtu pusceļš.

Bet kopumā man būtu interesanti uzzināt bērnu viedokļus par šo pasākumu, bet tradīcija prasa saulītē izcelt ģenerāļus.