Man palūdza šķirties no diviem sporta krekliem, kurus es esmu valkājis apmēram desmit gadus. Es viņus neesmu mainījis, jo strukturāli viņiem nekas nekaiš, un tieši šis fakts mani biedē. Ja no veciem sporta apģērbiem ražotu, piemēram, asfaltu, es drošvien biežāk mainītu sporta apģērbu.

Tikmēr internetos ceļo reklāmas, kas ir orientētas uz mūsu masveida skriešanas entuziastiem. Pie frāzes "pat labāks kā Gortex" man spalvas uz rokām sacēlās stāvus. Es negribu doties Ģimas Golubeva pēdās, bet "labāks nekā Gortex" man mazliet izklausās pēc "efektīvāks par genocīdu". Kaut kā forever chemicals ne tikai nenostāda amatieru sporta entuziastus morālu dilemmu priekšā, bet šķiet, ka visādi vārdi kā "Gortex" pat nav iemantojuši negatīvas konotācijas, ko godam būtu pelnījuši spektrā no vides ietekmes līdz neētiskai uzņēmējdarbībai, lai tos neizmantotu citu produktu reklāmās. Ir pat tik slikti, ka es te nesen redzēju vienu bro, kas bija izskrējis no sava ofisa nomainīt auto riepiņas, un pie savām uzvalka biksēm bija uzvilcis kedas, kuru sānus rotā liels uzraksts "Gortex". Nodomāju, ka brienot urbānos kapitālisma džungļus, viņam tomēr ir svarīgi, lai ceļā no stāvvietas līdz Maksimai kājas tomēr paliek sausas.