Pirmā nodarbību nedēļa garām. Pagāja salīdzinoši labi....bet vienmēr jau var vēlēties labāk. :)
Nekādi nevaru saprast, no kurienes manī tā nepārliecinātība par sevi un nemiera lēkmes par darāmajiem darbiem. It kā saprotu, ka darīt vajadzēs tāpat, saprotu, ka cilvēki nav zvēri, saprotu, saprotu, saprotu.....vienalga nepalīdz. Ar nemieru solī nāk slikta dūša, spiedoša sajūta starp krūtīm, roku un deniņu svīšana......mēģinu stipri elpot, mēģinu "izslēgt" nemierīgās domas.......reizēm sanāk, reizēm nē.......piekūstu no tā visa, tīri fiziski piekūstu.