09:31 am
Mani diezgan stipri biedee tas, ka no pilnas laimes liidz tik pat pilnam izmisumam..nu tur pat nav viens solis. Lai viens pret otru nomainiitos, nav pat jaaizdara nekas stulbs vai destruktiivs. Tas ir taa, it kaa es seedeetu lotosa pozaa pludmalee, priekshaa juura, saule, balta smilts. Un tad saakas paisums, a es taapat vien seezhu, kameer uudens jau shljakstaas ausiis, un tad jau paari galvai. Tad atkal aizpluust.
Peec dabas likumiem sheit buutu jaanostraadaa vienam no 2: vai nu iesleegtos pashsaglabaashanaas instinkts, un es leektu kaajaas, skrietu prom vai vismaz peldeetu. Vai arii peec aksiomas, ka suudi un tauki peld pa virsu, man vajadzeetu uzpeldeet un mieriigi dreifeet, kameer paisums atkal aizpaist atpakalj juuraa.
Bet nenotiek ne viens, ne otrs. Kaut kur ir pazudusi jebkaada kontrole. Paar situaaciju, paar sevi. Izveele ir tuksha skanja.
p.s. Viss ir labi.