Aprīlis 5., 2004
| 12:10 - m., blje
mana miilestiiba ir narcisma augstaakaa pakaape. narcisms, aizmirstot pashai sevi.
ES esmu taa, kas no taa visa guust labumu. ES rakstu dzejoljus, ES rakstu staastus, ES juutu un sapnjoju, ES maacos kluseet un formuleet sevi, ES atrodu dziiviibu, ES maacos neuztraukties, ES esmu ieguvusi savaam domaam aatrvilciena cieniigu paaatrinaajumu. un, ja "uz katru kaajaam ieto juudzi / sirds noiet devinjas", tad taa ir MANA sirds. bet ko es dodu? neko. Es esmu Donijs Smits no Magnolijas, "I am full of love and I don't know where to put it". Cik es speeju iedot? Un ko? Lauskas, drumstalas. Mans naids iedotu desmitkaart vairaak kaa mana miilestiiba. Naidu tu vari noliegt, naidam tu vari oponeet. Ko tu dariisi ar miilestiibu? "Es tevi miilu." - "Paldies par komplimentu." "Es tevi miilu." - "Man tevis zheel." "Es tevi miilu." - "Nafig tev man to jaasaka?" Un patieshaam, nafig, nafig man jaasaka, ka es kaadu miilu, ja manas juutas noiet pilnu apli un gandriiz bez energjijas zudumiem (energjijas ATDOSHANAS kaadam; tam, kam galu galaa tas viss ir paredzeets) nonaak atpakalj pie manis?
un taa visa, protams, ir mana vaina. ES neprotu to dariit, ES, ES, ES. ES, kas pati sevi neatceros. ES, kas visa esmu paarceelusies telpaa, kas kopiiga mums abiem, paarceelusies tik intensiivi, ka esmu izgruudusi no taas arii vinju.
Ich bin in mich verliebt; lai ko es arii nedariitu, lai kaa es to visu nesauktu. VINJSH vai DIEVS, vai CILVEEKI, vai kas tik veel ne. Taa ir tikai gigantiska masturbaacija, kuru es uzskatu par pilnveertiigu seksu, tik pilnveertiigu, ka nekaads sekss nafig nav vajadziigs.
|
Comments:
ehhh buus jaabrauc tev smadzenes skalot, kaa izskataas ;)
kameer tu atbrauksi, mans domu/emociju aatrvilciens jau buus paviiiiisam citaa stacijaa. :)
bet nu buch anyway.
siikais shodien mani noshokeeja, izsakot ljoti sapraatiigu (no sintaktiskaa viedoklja): "Dzhonatanam melli zobi." Un to vinjsh arii bija domaajis. un liidz 2 skaita stabili. un vakar ilgi-ilgi speeleejaas ar putninjiem, kas gaaja viens pie otra ciemos un izeeda tukshus shkjiivjus.
un nezin kaapeec zina, ka pastkastees ir "veestules". lai arii man (pulkvedim) it kaa neviens neraksta.
ehhh gjeniaals vinjsh ir, tur ir visa taa probleema ;)
un liidz divi vinjsh skaitiija jau tad, kad peedeejoreiz biju ciemos un vispaar, gaidi mani riit ciemos
| From: | puce |
Date: | 5. Aprīlis 2004 - 13:39 |
---|
| | kaut ko nesapratu | (Link) |
|
bet no tekts vētī sajūta, ka mīlestiba ir tirgus - es Tev uzdāvinu savu mīlestību, bet noteikt8i kaut ko par to gribu pretī, un kāpēc lai gan tā nebūtu otras puses mīlestība.
neiet cauri. Mīlestibu var tikai dot un saņemt, nevis dāvināt vai pieprasīt, pirkt vai pārdot. Un līdzsvara princips te nedarbojas nekādā gadījumā - Tu nevari uzskaitīt - es Tevi mīleju pirmdien, piektdien un sestdien, tagad Tev mani jāmīl ceturtdien, piektdien un otrdien.
bet ir grūti līdz šai atziņai nonākt katra paša personiskajā pieredzē - un parasti sāpīgi.
| From: | honeybee |
Date: | 8. Aprīlis 2004 - 14:59 |
---|
| | Re: kaut ko nesapratu | (Link) |
|
nesaprati gan :) nevis vienkaarshi nesaprati, bet nesaprati vispaar. nevajag man neko no shii otra cilveeka (un tas ir pirmais punkts, kas man nepatiik: manas juutas ir paaraak pashpietiekamas); katraa zinjaa ne jau kaut ko atbildee. man vajag, lai es speetu otram cilveekam kaut ko dot.
bet ko nu tur. viss jau ir citaa stacijaa.
Tas laikam saucas mīlēt pašu mīlestību, nevis cilvēku...
Man ir tāpat.Tikai aiziet uz rakstiem un mākslas darbiņiem.Tas laikam tiešām saucas-mīlēt pašu mīlestību nevis cilvēku. Tā ir ārprātīga sajūta.Tajos brīžos,kad tā iekšā mutuļo un otrs to redz.Un es neprotu atdot,bet viņš neprot paņemt.Un siena pa vidu.Un viss krīt atpakaļ. ĻOTI GRIBAS BŪT NORMĀLAI. Tieši pret šo cilvēku,bet nesanāk.Atdot,atdoties galu galā! Var stundām blenzt viensa otram acīs un sekss šajā gadījumā tiešām nafig nav vajadzīgs!!! Kaut kāds ārprāts.
|
|
|