| |
[8. Aug 2008|01:44] |
Vēl nepiedzīvota sajūta pēc treniņa Kalngalē - kājas vieglas kā pūkas un aizvien pieaugoša eiforijas sajūta. Skolotājs to komentēja apmēram tā: tā ir laba ziņa, pacietība un neatlaidība sāk nest augļus, ieteica atcerēties šo sajūtu, tā mūs piemeklēšot arvien biežāk, ja vien būsim pietiekami cītīgi un pacietīgi :) Ir arī vērts, kaut kas līdzīgs ar mani gadījies tikai vienreiz, sen atpakaļ Kazahijas kalnos, pēc otrās elpas...
lasu ceļojumu aprakstus par Nepālu un Tibetu, nemaz ar neticas, ka septembra otrajā pusē es tur tiešām nokļūšu.
un man ir drusku bail no augstuma slimības, piecu kilometru augstumā neesot īstā vieta vārgiem ļautiņiem. Krūtīs jo bieži dur, kad par meitenēm raizējos. |
|
|
