man noriebies tas, ka vienmēr ir kaut kāda barjera starp diviem cilvēkiem, kuriem ir acīmredzamas simpātijas vienam pret otru. līdz viņš nebija atnācis viss bija ok. es bez sirdsapziņas pārmetumies ļāvos lai mani konkrēti koļī normāls džeks. bet tad viņam bija jāierodās un jāsāk stāstīt par savām sasodītajām sēnēm, ko viņš šodien bija lasījis kopā ar vienu meiteni un kā pēc tam ēdis sēņu mērci. wow. un proams, ka es vairs neklausījos, ko man saka kāds cits. un papildus tam man bija jānoklausās viņa greizsirdības pilnajās piezīmēs, kad mani pavadīja mājās.
es sevi ienīstu par to, ka man kāds iepatīkas. es esmu jauna, brīva un ahujenna seksīga, tad kāpēc es nevaru vienkārši ļauties tam, kas notiek, bet tiecos pēc kaut kā tāda, kas, godīgi sakot, nav nemaz tik ideāls. es drīzāk pārgulēšu ar kādu, kurš man patīk mazāk, nekā atklāti pateikšu viņam savas patiesās jūtas.