Apr. 7th, 2007 10:53 am Ziniet ir grūti atgriezties pagātnē kaut uz sekundi, bet vesels vakars? Kāpēc tas vispār ir nepieciešams? Atkal sāpēt, atkal raudāt, atkal dzirdēt uzbraucienus? Un atteikties arī nav iespējams, jo ir cilvēki, kurus gribas satikt un pēc kuriem ilgojies. Ja būtu kāds cilvēks, kurš varētu būt par pavadoni un neļaut pazust atkal pagātnes tīklos. Tomēr tāds neatradīsies, lai cik izmisīgi meklētu. Tagad noteikti kāds padomās, ka es gruzos un man ir kārtējā depresija un vai es reiz beigšu čakarēties dēļ tiem idiotiem, bet nē tas cilvēks kļūdās, jo runa iet par Rīgas 69. vidusskolas 35 gadu salidojumu uz kuru man izmisīgi vajag pavadoni...5. maijā. Leave a comment |