![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vakar pamanīju, ka esmu jau pavisam šeit iedzīvojusies- tagad ne tikai mēģinu pati pierast pie vietas, kurā esmu un neapjukt visu jaunumu kravās, kas gāžas virsū, bet arī pati sāku tiekties pēc informācijas. Gandrīzvaivienvārdsakot- sāku lasīt angliski iznākošās Korejas avīzes.
Runājot par avīžu/mediju tēmu- nekad neesmu nopietni uztvērusi tādas www vietas kā delfus un apollo, par tvnet nemaz nerunājot (bet nu- esot šeit tāpat sanāk viņus lasīt), tomēr vienmēr uzmācas nepatīkama sajūta, kad viņu ziņās pamanās kļūdas. Un vakardienas delfu kļūdaino ziņu par divu Taliban sagūstīto korejiešu atbrīvošanu uztvēru diezgan personīgi. Gan tāpēc, ka pati esmu šeit, gan arī tāpēc, ka arī žurnālistiem vajadzētu būt kaut pavisam minimālām zināšanām matemātikas jomā vai arī vismaz jāizlasa iepriekšējās ziņas saistībā ar to tēmu, pat ko viņi raksta/tulko ziņu. Var jau būt, ka delfi zina labāk un tika sagūstīti 25 korejieši, tomēr korejiešu un citiem ārvalstu medijiem ir cits viedoklis šajā jautājumā- viņi visi diezgan lielā vienprātībā apgalvo, ka pavisam tika sagūstīti 23 korejieši, no kuriem divi tika nogalināti, pēc tam divas sievietes atbrīvotas un tagad gūstā joprojām vēl ir 19. Lai gan, ja es būtu īstena patriote, varbūt arī ticētu delfu rakstam :D http://www.delfi.lv/archive/article.p
Nesen sapratu, ka man emociju apvaldīšanas un savas reakcijas izrādīšanā vēl ir ļoooti daudz ko mācīties. No korejiešiem. Vienu rītu pagājušajā nedēļā uz nodarbību ar dažu minūšu nokavēšanos atnāca mūsu grupas arābs, aptinis ap galvu raibu šalli musulmaņu/arābu stilā un sāka murkšķēt, ka viņš esot no Taliban blablabla. Vairāk angliski viņš, par laimi, nav spējīgs pateikt. Ja es būtu korejiete vai arī kāds lielāks latviešu bars būtu Taliban gūstā vai man būtu kāds cits personisks motīvs neciest Taliban, es nesavaldītos un nevarētu, kā to darīja pasniedzēja-korejiete, izlikties, ka nav dzirdējusi vai sapratusi. Vēlāk no otra savas grupas eiropieša- šveicieša- dzirdēju, ka viņam vienkārši gribējies arābam pateikt savas ne tuvu pozitīvās domas par viņu tajā brīdī, kaut gan vienīgais viņa sakars ar Koreju ir draudzene un viņš te ieradās tikai pāris nedēļas pirms manis. Bet nu- korejiešiem ir raksturīgi neteikt savas domas arī tad, ja viņi ir aizskarti, kas gan, loģiski, nenozīmē to, ka aizskārumu viņi uzreiz aizmirstu.
Runājot par avīžu/mediju tēmu- nekad neesmu nopietni uztvērusi tādas www vietas kā delfus un apollo, par tvnet nemaz nerunājot (bet nu- esot šeit tāpat sanāk viņus lasīt), tomēr vienmēr uzmācas nepatīkama sajūta, kad viņu ziņās pamanās kļūdas. Un vakardienas delfu kļūdaino ziņu par divu Taliban sagūstīto korejiešu atbrīvošanu uztvēru diezgan personīgi. Gan tāpēc, ka pati esmu šeit, gan arī tāpēc, ka arī žurnālistiem vajadzētu būt kaut pavisam minimālām zināšanām matemātikas jomā vai arī vismaz jāizlasa iepriekšējās ziņas saistībā ar to tēmu, pat ko viņi raksta/tulko ziņu. Var jau būt, ka delfi zina labāk un tika sagūstīti 25 korejieši, tomēr korejiešu un citiem ārvalstu medijiem ir cits viedoklis šajā jautājumā- viņi visi diezgan lielā vienprātībā apgalvo, ka pavisam tika sagūstīti 23 korejieši, no kuriem divi tika nogalināti, pēc tam divas sievietes atbrīvotas un tagad gūstā joprojām vēl ir 19. Lai gan, ja es būtu īstena patriote, varbūt arī ticētu delfu rakstam :D http://www.delfi.lv/archive/article.p
Nesen sapratu, ka man emociju apvaldīšanas un savas reakcijas izrādīšanā vēl ir ļoooti daudz ko mācīties. No korejiešiem. Vienu rītu pagājušajā nedēļā uz nodarbību ar dažu minūšu nokavēšanos atnāca mūsu grupas arābs, aptinis ap galvu raibu šalli musulmaņu/arābu stilā un sāka murkšķēt, ka viņš esot no Taliban blablabla. Vairāk angliski viņš, par laimi, nav spējīgs pateikt. Ja es būtu korejiete vai arī kāds lielāks latviešu bars būtu Taliban gūstā vai man būtu kāds cits personisks motīvs neciest Taliban, es nesavaldītos un nevarētu, kā to darīja pasniedzēja-korejiete, izlikties, ka nav dzirdējusi vai sapratusi. Vēlāk no otra savas grupas eiropieša- šveicieša- dzirdēju, ka viņam vienkārši gribējies arābam pateikt savas ne tuvu pozitīvās domas par viņu tajā brīdī, kaut gan vienīgais viņa sakars ar Koreju ir draudzene un viņš te ieradās tikai pāris nedēļas pirms manis. Bet nu- korejiešiem ir raksturīgi neteikt savas domas arī tad, ja viņi ir aizskarti, kas gan, loģiski, nenozīmē to, ka aizskārumu viņi uzreiz aizmirstu.