as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - pašai par prieku

labākās pašceptās un zagtās atziņas 2007: janvāris-jūlijs:

ja izliekas ticam. notic.
izliekoties laimīgam. kļūst.


izliekoties mīlam. ne sūda nesanāk. jocīgi.

uznjemos atbildiibu par visu, ko sakaaroju.
smagas ir atbildiibas nastas par taam fiichaam, ko nekad nav gribeejies.

uz mana laucinja ir teltis juura un vasara.
uz mana laucinja neesmu es pati.

bet ja Vinsh saka, ka pavasaris, tad pavasaris

otrdien plaanotaajaa paredzeets uzkrist uz citaam rokaam. nelaags sports. ja palaizj valjaa, shausmiigi apdauzaas mugura. bet ja nepalaizj... oi, bet ja nepalaizj...

bet es nemāku pārdot sevi it nevienā nozīmē, jo man sejā viss rakstīts.kādā 45 fontā.
man pat sevis pārdošana neliekas tik amorāla, bet es nemāku.

nožēlojamā blogu kultūra. ļauj runāt tiem, kuros neviens pat negrib klausīties.

reizēm tik nenormāli gribas mājās. bet tad arī īsti nevar zināt, vai tur man vēl ir dzīve. man liekas, es viņu aizmirsu vienā no lidostām. varbūt mana dzīve ir stokholmā. kur citur pačīkštēt, ja ne te? jau tā tas mūžīgi smaidā iesprindzinātais žoklīts sāp. man ir jautri labi laimīgi, cilvēkiem patīk jautrie labie un laimīgie. un tā līdz vemšanai.

shovakar viens cits latvietis ir dzeeris skaipaa.


chat history vispaar ir laba opcija.

vieta, kas allaž liek sapņot. par bēgšanu un par atgriešanos, par divām vienīgajām lietām, kas matters.

un es būšu tur. un es būšu tev draugs, mamma, kuce, troksnis un klusums.

katram sava narkotika

bet noteikumus es zinu. kaut zaudēt nemāku.

un no otras puses... es nemāku arī vinnēt.

es nemāku arī rīkoties pareizi

kaut gan naivums jau sen ar mietu izsists.

ja tā, tad es noņemu cepuri viņa priekšā.

bet pārējās drēbes paturu mugurā.

'tikai mainījies ārdurvīm kods un ielām nosaukumi'

bet visi saprotas. galu galā.

vienmēr paliek labāk zinot, ka citam galva sāp sāpīgāk.

pamodos, reflektīvi pataustījos apkārt, neviena blakus. loooģiski. bet tādā pusmiegā likās drausmīgi nepatīkama atklāsme.

dažreiz sev neesmu pietiekami interesanta.

visa domāšana, esība, sauc kā gribi, ir tāda kā izrotāta ziemassvētku eglīte bez eglītes. ja paņemtu projām visas dekorācijas, nepaliktu nekas. neviena maza vientuļa domiņa. tukšums.

dievs, lūdzu nepērc man krāsu tv un citus mēslus.

man negribas riskēt. piesārņot telefonu ar cilvēkiem, kuros negribas klausīties.

varbūt vienkārši piedzerties? bet varbūt sarežģīti piedzerties?

un dažreiz naktīs ir vienalga, ko saka freids, vikipēdija, veselais saprāts, spoguļattēli, pieņemti lēmumi, mierinošs cinisms un tamlīdzīgi.

maita maate daba.

dzēruma demagoģija ir un paliek visskaistākā no visām.

tu esi laimīga un skaidrā vienlaikus. un tā taču tomēr gadās tik reti.

man ir apnikuši tie, kas nemitīgi atkārto- aizbēgt nav risinājums.
aizbēgt ir vienīgais risinājums, ko es zinu.

tā ir radies ceļošanas gēns un bedrīte virs augšlūpas.

tad pasakiet, aiziet, pasakiet, kas ir risinājums?

mans risinājums ir apžilbināt acis skatoties saulē, līdz vairs neredzu neko un ir silti un labi.

citādi es nemāku, negribu un nevaru.

liidz pilnai laimei pietruukst ugunskurs mezja viduu.

mierinu sevi ar domu, ka droshajaa datorapbrunjotajaa diivaanpasauliitee, vismaz esmu ugunsdrosha mezjiem.

kaut pagalam ugunsnedrosha pate sev.

es gaidu zvanu.

jau chetrus gadus, piecas dienas tur neko nemainiis.

have a nice day and all that shit.

vakar izlasiiju skumju fraazi par to, ka dienasgraamatas raksta labaas meitenes, sliktajaam taadaam lietaam neesot laika.

viskijaa ir primitiivie instinkti, bet vinjus nekad nesalej un nesadala godiigi

mēģināju ieklausīties sirdī, bet lai piespiestu viņai ausi, kaklu var izmežģīt.

kaa teicis dizjais filozofs un domaataajs dzjastins timberleiks- what comes around, goes around. so maybe, baby... visas shaubas metiisies seenaa un es vinjaam pakalj nenirshu nu vairs nekad.

pie tam (kaa parasti) gaidu zvanus. pfuu, dveeseles sekretaare.

mīļākā tomēr ir ļoti skaists vārds tik neinteresantai nodarbei.

ai, es zinu, kaapeec man tik ljoti patiik meetaat pin-up. taapeec, ka ne suuda neesu.

esmu tikai mazs lidonis uz liela mushpapiira... un kursh teica, ka ar to nepietiek?

nekad vairs nebuushu taa devinjgadiigaa meiteniite pusgarajaas zekjees londonas lietuu.

12 h ir pietiekami, lai ieguutu draugus un vinjus pazaudeetu.

ja nav tavas smaržas, tu neesi bijis, lai arī kādi būtu sausie fakti.

nekad neesmu neizlikusies, ka mana vieniigaa un iistaa prioritaate ir briiviiba. pat tad, kad shii neizlikshanaas ir kljuvusi par izlikshanos.

gribeetu buut bovuaara, gribeetu buut merilina, gribeetu buut joko, gribeetu buut eerkjroziite...

bet knapi esmu es pati.

tas aapsis, kursh izgudroja visus pievilkshanaas speekus...man skjiet, vinsh tomeer pamaniijaas kaut ko smagi saputrot.

'I think everybody should get rich and famous and do everything they ever dreamed of so they can see that it's not the answer'.

protams buutu jauki, ja pasaule buutu no stulbiibaam, nejauciibaam un saapiiteem briivs stuuris. ja es pati buutu baisi sapnjpiepildiita vinjas viduu.

bet reizeem man liekas, ka pilnai laimei buutu jau gana ar bezkaloriju shokolaades izgudroshanu.

visi enģeļi beigās izrādās maitas esam un otrādi.

bet, ja taa padomaa, jau mazinjai man patika, ka braalis mani iegaaza kupenaa, un tureeja piespiestu sniegam, kameer nesaaku miilji luugt, lai laizj valjaa.
no turienes arii maaciiba, ka teju katras spiitiigi sakniebtas luupas muuzjiigi taadas nepaliek.