dzintaru tantēm vecrīgā, manā uzskatījumā, bija jābūt vislatviskākajam garam. JO viņas taču pārdod dzintara krelles, dūraiņus un zeķes, un ir tūristu uzmanībā. Šodien divas tādas savā starpā trieca par kaut ko krievu valodā. nu posts.
šodien manas gleznas slavēja un es saku,-patīk? ņem! viņas tāpat stāv pagrabā un velk sevī iekšā mitro gaisu, tad varbūt arī no tām būtu kāda jēga, ja būtu kāda siena. viena lieta ko protu. nez vai pēc 2 gadu pauzes ar sanāks tik labi?
man būs vārda diena. neviena nebūs mājās. ja zvirbulēns nekur nedosies, palūgšu, lai man uztaisa pusdienas, pie reizes pats paēdīs. un mums būs laiks. es varētu viņam izrādīt savu darbnīcu, varbūt mēs pat kaut ko varētu pašūt. tas būtu jauki. kā senos laikos.