galīgi skumjš prāts un vēlme sirsnīgi aprunāties, bet lai nu paliek, kastevtādudos.
pāris dienas jau nepamet tā vasaras sajūta, kad ar triecienu topi uzcelts no miegiem tā ap pieciem rītā, jo negaiss kāpj iekšā pa atvērto logu. vai arī kāds milzu ātrumā aizjoņo pa bruģi. notrīc logi, māja un ejnusazin`, vai tas bija pērkons, vai zemestrīce, vai tiešām kāds ātrbraucējs. un, protams, rīta negaisa debesis!