Reizēm vajag tik maz,lai justos laimīga, kaut vai tos pašus apstākļus, par kuriem agrāk sodījos, šoreiz pat tie priecē, ja ņem vērā visai graujošo alternatīvo perspektīvu, kas solījās būt šaušalīga, tagad vismaz zinu, ka viss ir atkal savās vietās, lai vai arī kādas šīs vietas būtu.
Nezinu, vai būtu pietiekami stipra, lai izturētu to otro manas dzīves variantu.Droši vien, ka būtu, jo mēdz piemist neticams talants izdzīvot pat visneiespējamākajās situācijās un ievirzīt visu uz tīkamo pusi.
It kā es visu laiku skatītos bezdibenī, bet nekad tur neiekristu, tomēr zinātu, cik tas ir dziļš.
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
