| Un vēl. |
[2. Okt 2008|13:32] |
Kā parasti, salasoties pie šķūnīšiem, tika nolemts ko spēlēsim. Paslēpes, kociņi, kazaki razbojņiki, kaļimbamba.. šoreiz par kariņu. Viskrutākie bija ar baterijām darbināmie automāti ar gaismas signālu, bet netika smādēti arī parasti koka žākļi un visu procesu verbāli pastiprinot ar "trrrrr, dš,dš!". Dīvainā kārtā neviens nešmaucās un ja trāpīji pirmais, pēc sakrālās frāzes "tu esi beigts", upuris arī teatrāli nozvēlās un skaitīja līdz..es neatceros cik. Tad lūk, no slēpņa izleca Džoksis (personāža iesauka) un skaļi noīdējās "piniu, piniu", subjektam rokās bija deviņcollīgā nagla. Skatījāmies mirkli apstulbuši, tas piniu, piniu.. tad sākās rēciens. Viņu vēl par to apsmēja pāris vasaras.:) |
|
|
| Comments: |
Iztēlojos to skatu, smiekli nāk... Bet tu taču nekad nebiji maziņš un nespēlēji kariņu, ne? TO es gan nevaru iedomāties :DDD
Uj es visu to darīju, man bija laimīga bērnība ar garām vasarām un lauku gaisu, kā arī vēl dziļākiem laukiem, kur iemīlēt dzīvniekus un gleznot.:) | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}