| |
[Mar. 11th, 2007|10:13 pm] |
Laime dziedē, tici man!
Mana galva ir smaga, manas acis ir sārtas, ar asarām pilnas, un kakls spiež.
Mani pirksti ir melni, darbos sasmērēti ar ādas cimdu krāsu.
Manas ausis raupji tver neskaidras skaņas, neizšķir pareizos toņus.
Un visa miesa iespējams ir siltāka nekā parastajam cilvēkam būtu jābūt.
Un tomēr es neļaušos slimībai, mani nenogāzīs, neapslāpēs, nepiesies.
Mani neapturēs! |
|
|
