reizēm rasa nenožūst - saņemšanās

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Aprīlis 14., 2004


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
19:32 - saņemšanās
man ļoti gribētos, lai šodien līst lietus..lai pēkšņi savelkas melni melni mākoņi un zibeņo un pērkons ducina un lietus. mans īpašais lietus
lai kā es censtos saņemties atklāt tev to, kas man tagad liekas tik ļoti, ļoti svarīgs, bet kaut kas ir noticis un es to nevaru..

es domāju par to, ka... cilvēki drīkst lasīt svešas dienasgrāmatas, bet ja es izlasu svešu dienasgrāmatu, es nedrīkstu ļaut kādam nojaust, ka esmu to izdarījusi..ne savās domās, ne darbos, ne vārdos, ne sejas izteiksmēs..vienkārši nedrīkst..
un tomēr, pat ja es aizliegtu komentēt savus ierakstus, pat ja es ..nezinu ko vēl izdarītu, vienalga es globālajam tīmeklim uzticēties nespēju, tāpēc, iespējams, šis tik nesen tapušais, bet man jau dikti mīļš kļuvušais journals būs vien jādzēš ārā..

mjaa un šodien man gribās dejot. gribās izdejoties, kaut vai tuc tuc..
es šodien iegāju savā istabā un dejoju pie kalbasnjika, kas skanēja no mana īrnieka istabas.vēlāk vēl viņam pateicu - foršs muzons...kaunos par sevi, bet šodien tā ir..
dusmojos pati uz sevi

bet būtu skaisti tagad uzlaist valsi, kā senāk, kā toreiz, kad vēl likās, ka dzīve būs skaista kā pieneņu pļava un viegla kā pieneņu pūkas,,, esmu vīlusies protams sevī..
kjiploki..shkjiet tos nekad vairs nevienam nedaavinaashu..un nesoliishu
Garastāvoklis:: nespēju nomierināties
Mūzika: Menuets: Viņi Dejoja Vienu Vasaru

(gribi iečukstēt)


> Go to Top
Sviesta Ciba