look what passenger did on your backseat - neprāti

es neesmu laimīga, jo nevaru tādus padarīt citus. kad redzu noskumušu meiteni tramvajā, es gribu būt viņas sapņu vīrietis, kas viņai sniedz visu. kad redzu noplukušu bērnu uz ielas, es gribu būt viņa māte, kas sasilda un dod visu, kas nepieciešams. kad redzu nodzērušos cilvēku, vēlos kaut es varētu mainīt kaut ko viņa pagātnē. es esmu sliktāks cilvēks nekā citi, jo nespēju neko no tā. ja vien manis būtu vairāk.

atceros, ka bērnībā sapņoju, ko es darītu, ja kāds man varētu izpildīt manas 3 vēlešanās. es par to domāju tik ilgi, ka nonācu pie secinājuma, ka man pietiktu ar 1 - lai visi ir laimīgi. nevis bagāti vai skaisti, bet laimīgi, atvainojiet, tajos sūdos, kādos dzīvo, tikai labsirdīgāki; lai cilvēki dzīvotu visa veida harmōnijā, ja tā var teikt. šī doma ar laiku man sāka likties pārāk primitīva un nepilnīga. tad es sapratu, ka būtu labāk, ja cilvēku vienkārši nebūtu vai arī, ja viņi nebūtu sākuši attīstīties.

bērnība aprāvās ātri un man vairs nav laika par to visu sapņot.