(Klauvējieni pie kāda nama durvīm)
Pie durvīm nepacietīgi gaida- kāda pajauna sieviete- durvis atver- kāds nobružāta izskata vīrietis... neskūtiem rugājiem- nodzertu seju, bet labsirdīgi zilām acīm.
Jaunkundze: Labrīt. Apsveicu Jūs šajā parastajā dienā! Kā Jums šajā dienā klājās!?
Vīrietis (Kalsenais): Mums šodien bija gara diena... strādājām.
Jaunkundze: Ooo apsveicu Jūs. Vēlu veiksmi. Un…Man garšo frī kartupeļi ! Jums garšo trifeles!?
Kalsenais: NĒ mums garšo viss, kas kustas un nekustas... ko skaisti pasniedz uz šķīvja...
Jaunkundze: Kādēļ Jūs par sevi runājat daudzskaitlī?! Es Jūs nesaprotu, kā var ēst to, kas vēl dzīvs.!? Un kā Jums var negaršot trifeles!?
Kalsenais: Kurš teica, ka mums negaršo trifeles??? Mums garšo viss, kas ir garšīgs... vai var uzskatīt par garšīgu...Pirmkārt, es nerunāju tikai par sevi- Otrkārt, es runāju par mums... nu mani un otru mani.
Jaunkundze: Ā!Vai es šoreiz uzrunāju to, kuru es pazīstu vislabāk.
Nu Jūs zināt, to priecīgo un smaidīgo!
Kalsenais: Nē, tāda diemžēl te nav- viņš kaut kur pazudis ceļā uz šejieni..
Ir tikai tas- kuram nav nekādu emociju- (norāda ar pirkstu- uz blakus stāvošo kungu) un tas, kurš ir atsaldēts (rāda ar pirkstu pats uz sevi).
Neitrāls: Labdien, jaunkundz. (vēršas pie Kalsenā)
Nē- paga, paga tas, ka tu to Smaidīgo nepazini nenozīmē, ka es kā neitrāls viņu nezināju.
(atkal pievēršas viešņai) Sakiet, jaunkundz, ko jums vajadzēja... Smaidīgā pašlaik nav tuvuma, bet es ar lielāko prieku nodošu jūsu ziņojumu un parūpēšos, lai tas otrs (nicīgi uzlūko Kalseno), kas ir te- netiktu ne tam Smaidīgajam, ne jūsu ziņai klāt.
Jaunkundze: Tam jaukajam, smaidīgajam es nevēlējos nodot neko!
Es vēlējos nedaudz sevi un ja iespējams viņu arī iepriecināt apciemojot.
Bet kā rādās, Smaidīgais nevēlas, lai jaunkundze sevi iepriecina!
Jā, un tā zaļā rokas sprādze, es viņu dievinu, viņa ir mana mīļākā no visām, kas man ir! Paldies Jums liels!
Neitrāls: Paldies, arī jums par lielisko vizīti noteikti nodošu to par zaļo gumijiņu...
viņš ļoti pārdzīvoja tajā sakarā- noteikti šī ziņa viņu iepriecinās par to, ka tā jums tik dārga... Vai nevēlaties, tomēr palikt uz tēju... varbūt viņš atrodas...
Kalsenais: Ko tu tur muldi???
Neitrāls: Beidz, es taču cenšos būt pieklājīgs... un es esmu pārliecināts, ka viņš varētu, kur katru mirkli būt, ja jūs viņu pagaidīt... (Kalsenais viņu aprauj)
Kalsenais: Ko tu tur muldi?- Tev prāts ir aptumšojies?... ko viņu māni- viņš taču ir apmaldījies 3 priedēs... es drīzāk uzsprāgšu nekā viņš beigs- spēlēt to nodriskāto plati... Drūma dzīve utt. Es saku neceriet! NE CERIET. Viņam jau nodarīts gana...
Jūsu un jebkāda cita jaukuma izpausme- viņa prāt būs kā mājiens, kam vairāk- bet es un jūs zinām, ka nekā vairāk taču nav.
Neitrāls: Fū, ku, tu riebīgs vari, būt??? - Jaunkundz, neklausieties viņā- viņš mums ir tāds riebīgs izdzimums...
Kalsenais: Izdzimums vai ne izdzimums, bet mēs abi zinām, ka nākam no vienas miesas.
Neitrāls: Beidz- viņa nav ne pie kā vainīga... viņa NE!!! Ja šādi turpināsi purpināt- būs arī tā, ka noslīks viņš savā purvā...
Kalsenais: NU pasaki vēl kaut ko tādu, ko es nezinātu...
N: Piedodiet... patiesību sakot, ja ļausiet tūlīt šo nedaudz iereibušo kungu nolikšu gulēt un pastāstīšu, kas un kā..
Kalsenais: Ko tu darīsi?
N: Nāc iedzer šo te.. Par tēviju!!!(miega zāles tējā)
Kalsenais - dzer.Un aizmieg. (Jaunkundze pazūd)
N: Jaunkundz, kur jūs?...