#

« previous entry | next entry »
19th. Oct, 2009 | 05:55 pm

Dažreiz es sabēdājos, ka man nav bijusi princešu bērnība,
ar skaistiem, gariem, zeltainiem matiem, smukām kleitām, mīļām lietām.
Tad atceros, ka mana bērnība ir viena liela, forša atmiņa un sūdzēties vispār par to nedrīkst!

Bet par matiem gan nožēloju.

Link | Piepildi | Add to Memories


Comments {4}

#

from: [info]shi
date: 19th. Oct, 2009 - 06:07 pm
Link

man bija gari gari zeltaini mati, līdz māte man viņus nogrieza, kad sāku iet skolā jo viņai apnika man viņus pīt :(

Reply | Thread


#

from: [info]safe
date: 19th. Oct, 2009 - 09:22 pm
Link

Nu jā, man vienu brīdi arī bija gari, bet tad abi ar tēti izdomājām, ka jāgriež nost, tā arī tas palika, ka garāki par pleciem nekad nav vairs bijuši, eh.

Reply | Parent | Thread


#

from: [info]x_girl_y
date: 20th. Oct, 2009 - 12:26 am
Link

Vēl ir laiks, vēl ir laiks. ;)

Reply | Parent | Thread


#

from: [info]safe
date: 20th. Oct, 2009 - 08:12 am
Link

ai, jā, protams, bet es iedomājos, cik lēni man aug mati un, cik ilgu laiku tas prasīs, ka gribas atkal nogriest :D

Reply | Parent