''Sajūta, ka jāmet viss pie malas,'' ir absolūti nevietā un tā tiešām nav jādara. Visiem gadās kritumi, bet līdz kalna galotnei uzkāpj tikai tie, kas mērķtiecīgi līdz tai sniedzas! Šādos brīžos es sāku rēķināt patērēto laiku, dzīvi un to ko esmu iemācījies. Secinājums vienmēr ir tas pats - muļķīga, muļķīga doma mest visu pie malas.

man patīk Jojo Mayer citāts par mērķiem un to sasniegšanu:

''How important is that to you? Are you ready to eat shit?''

Lai gan, problēma ir visai vienkārša...

Tev ir zema pašapziņa, tas ir Tavs vienīgais traucēklis. Es arī agrāk ar to drusku slimoju, tagad vairs ne. Un tagad ir labi

Gribēju pacelt roku, bet god. Vesper jau paspēja pirmais. :)
Tā tas ir. Visiem ir tādi brīži.

(Reply to this) (Thread)

I won!! 8))

(Reply to this) (Parent)

tu stulba esi vai?!!!!
lai nu kursh to teiktu, bet TU UN DZIEDAAT NEMAAKI toch pilniigi nojuugusies....netivi neviena,kas tev to meegjina iestaastiit, jo TAA NAV...
un nemeegjini arii pati sev to iestaastiit

Gribēju vēl pateikt šo to.

Realitāte ir tāda, tā nemaz nevar būt, ka nemāki. Māki, tikai jautājums cik labi? Te nu sākas salīdzināšana ar citiem un tas ir mazliet stulbi, vienmēr ir kāds, kurš būs kādā ziņā pārāks, mēs katrs esam unikāli un katram ir sava pieeja lietām, kas mūs atšķir no citiem, tikai jāmāk to izkopt. Ir cilvēki kas mācās ātrāk, ir cilvēki, kam ir laba atmiņa - redzes, dzirdes utt Paiet zināms laiks līdz saproti sevi, savus plusus un mīnusus. Ja Tu apzinies uz ko esi spējīga, tad tāda doma kā ''mest visu pie malas'' vispār neparādās.

Mūzika jau nav kaut kādas sacensības, šādos brīžos vajag arī atcerēties kāpēc to dari. Es nodarbojos ar mūziku tāpēc, ka man tas patīk, tā ir lieta ko vienmēr esmu vēlējies darīt, mūzika ir mana dzīvesprieka iemesls. Kāpēc, lai man rastos domas, ka gribu mest pie malas prieku? Elementāra loģika