| |
[18. Dec 2005|20:35] |
|
Skatoties uz šodienas kapitālismu, mehanizāciju (vairāk mentālu), cīņu par dzīvi šajā sapringtajā sistēmā, kurā izdzīvo ne jau tie cēlākie un godprātīgākie, bet gan muļķīgu nejaušību (likumsakarību?) iegrožotie ļaudis, kas atrodas ārpus morāles, principu robežām, tā vien šķiet, ka nepastāv tīru, nepiespiestu attiecību, kas nebalstītos uz indivīda egoismu un aprēķinu. Lai gan varētu šo manis izvirzīto argumentu(noteikti subjektīvo, jo es tāda nihiliste vien esmu) attaisnot ar 20. gadsimtu kā pasaules attīstības pagrieziena punktu, tradīciju gāšanas simbolu (bēt, nevēlētos piekrist, ka cilvēka psiholoģiskā un prāta uzbūve būtu gadsimtu gaitā kā īpaši pārstrukturējusies), tad tomēr gribas apgalvot, ka savstarpējās attiecībās cilvēku vienmēr ir virzījuši šie pamatinstinkti... |
|
|
