prast jau es pratu lietot savu roku arī pirms zināju, kas tajā iekšā, bet kopš saskaitīju šūnas un vadus, varu domāt par roku arī savādāk, precīzāk, tāpēc sāku vairāk domāt rokas virzienā. jocīgi ir ar rokas pagarinājumu - aparātu, ka to var lietot tāpat kā sākumā roku, bet daudz organiskāk, kad zina par sastāvu un funkcijām, saprotot, ka tās visas taisītas pēc sava ģīmja un līdzības. vēl jocīgāk - skatoties no 0 punkta - ķermenis sākumā vienkārši darbojās un pēc tam uzzināja, kas tajā iekšā, bet aparātam no sākuma saštukoja iekšas un pēc tam tikai tas pats par sevi darbojās. dakteris, salīdzinājumā ar inženieri, ir tikai tāds apustulis. と思います.