|
Jūnijs 2., 2007
17:44 nedēļa līdz atvaļinājumam. strādāt netīk ne šur, ne tur, nekur. stundām ilgi varu gulēt un blenzt griestos klausoties dīvaino T. dāvāto mūziku. slinkums iznest gružus. noslaucīt noputējušo palodzi (logs visu laiku vaļā, kat arī piektais stāvs, tomēr noput dikti). nepatīk, ka man pieskaras sveši cilvēki. arī daži pazīstamie nepatīk. vakarnakt bijām uz sēņu festivālu. sajutos tik ļoti ārpus visa. stāvēju uz skatuves malas, vējā plīvoja mati un gaisā virmoja brīvības smarža. skatījos šovu un izgāju visā visumā. sareiba galva no tā, cik plaša varētu būt mana dzīve, cik ļoti daudz dots vienam mazam cilvēkam. un cik maz no tā visa izmantoju. sasmēlos skaistumu turpmākajām pāris dienām. nosala kājas, apsārta deguns. satku savu Franci Pavasari, pavisam apdullis bija, uz jautājumu- vai esi laimīgs? viņš man atbildēt nevarēja, izskatījās gan tāds. un tad man palika kauns pašai par sevi un savām izrīcībām. savas aprobežotības pēc esmu zaudējusi viņu. nobijos, iedomājos sevi pasaudzēt un panācu, ka viņš man neuzticas. un Parīze no Liepājas nav tik tālu kā biju iedomājusies. un tās sajūtas, kas tur pirms tam virmoja, tās nav aizstājamas, nav arī sameklējamas vairs. zaudētā par(ad)īze... vasara saplānota. pie omīša un opīša. draugi. Hamburga, Slovākija, Francija. dzīvokļa remonts? grāmatas. ritens un skriešana. smiekli un asaras. laiku pa laikam pieskatāmā žurka ar simpātisko ģīmīti. skatos kā aveņu jogurts pil glāzē no pakas. nē, strādāt man nemaz negribas, ne šodien.
|
Comments:
nez, būtu jau pietiekoši dulli protams :)
dulli jebkurā gadījumā. nezin, es šodien esu neizlēmīga, man vajag, lai pasaka, kas man jādara.
šovakar jāiet uz labichampi pasākumu.
francijas pavasara ietvaros, karaostā, tur visādas performances un tamlīdzīgas izdarības. franču mākslinieku grupiņa un mūsu vietējie drosminieki. vispār idejas viņiem inčīgas :)
vobšem padomā un sūtu smsu ja saņemies, es krāmēju kompi nost un vedu jamo uz jauno dzīvokli :)
oki ;)
p.s.jaunajam dzīvoklim varu piedāvāt mājas spoku (Ojārs), miermīlīgs, mēdz rotaļājotis paslēpt točas papīru un dusmojoties paurkšķēt kanalizācijā.
man arī patika, tas gaismas šovs, un bija bija tā brīvības smarža gaisā, žēl, ka nepalikām ilgāk. man nepatika tas francūzis, kas saķa nikni runāt ar mums franciski. vispār man arī nikolā īsti nepatīk, tapēc tik jocīgi lasīt, ko tu par viņu raksti. bet tu jau zini, man ārzemnieki vispār nepatīk, es no viņiem pa gabalu. |
|
|
Sviesta Ciba |