Grāmatā, pie kuras pēdējā laikā bieži atgriežos "Pasaules literatūras cenzūras vēsture" izlasīju par Zošenko darbu "Pirms saullēkta" ( http://www.teoriya95.narod.ru/z/ ),kurš ilgstoši tika aizliegts jau kopš darba pirmpublikācijas 1943, vispār besīgi, lasīju un man reāli žēl palika viņu un arī daudzus citus...nu es domāju tādas situācijas kad tu jūties pilnīgi bezspēcīgs idiotijas priekšā. Vienkārši tāds neizsmeļams pretendziozs stulbums ar kuru ir bezjēdzīgi cīnīties.
Man vispār Zošenko patīk, es gan pamatā esmu tikai viņa stāstus lasījusi. "Pirms saullēkta" ir trešā un kā man zināms, tiek uzskatīta arī par vispilnvērtīgākā no trijām Zošenko grāmatām, kas veltītas pašanalīzei, ne ko daudz vairāk nezinu, jo neesmu vēl lasījusi, bet attiecībā uz idiotismu vispār, ieskatoties Zošenko noveles nobeigumā acīs iekrita frāze par to, ka "saprāts agrāk vai vēlāk uzvar visu"
Nu ko lai saka Miša, ...augsta ir saprāta cena.
--------------------------------------------
Новый русский приходит в книжный магазин.
- Мне типа для сынка в школу книжка нужна! Называется 30 щенков.
- ???
- Ну вот сам посмотри! Тут записано.
Продавец (глядя в записку):
- Нет-нет! Это Зoщенко.
http://www.lib.ru/RUSSLIT/ZOSHENKO/ |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
