homo_sapiens ([info]homo_sapiens) rakstīja,
@ 2009-08-20 23:48:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
es arī vēlos pieskarties kaijai.
"SANTJĀGO OSTĀ, KALIFORNIJĀ

Sarunājos ar kādu sievieti no Mēness tradīcijas, tā ir sieviešu apvienība, kas mācās strādāt saskaņā ar dabas spēkiem.
- Vai vēlies pieskarties kaijai? - viņa ievaicājās, vērojot putnus uz mola akmeņiem.
Vēlējos. Vairākas reizes mēģināju, bet tie vienmēr aizlaidās, kad tuvojos.
- Centies sajust mīlestību pret putnu. Tad liec šai mīlestībai līt no savām krūtīm kā gaismas staram, līdz tas pieskaras kaijas krūtīm. Un mierīgi tuvojies.
Darīju, kā man lika. Divas reizes nekas neizdevās, bet trešajā reizē nokļuvu tādā kā transā un pieskāros putnam. Atkārtoju šo "transu", un rezultāts atkal bija pozitīvs.
- Mīlestība ceļ tiltus pat neiespējamās vietās, - sacīja mana draudzene burve.
Izstāstu šo pieredzi tiem, kas vēlas mēģināt."

/Paulu Koelju "Kā aizplūstoša upe"

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]skuolnieks
2009-08-21 09:45 (saite)
Tā ir īstenība vai izdomājums? Vai tas ar to putnu tiešām ir iespējams?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]jane_canta
2009-08-21 11:10 (saite)
Pamēģini :P un pastāsti kā izdevās :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]skuolnieks
2009-08-21 14:01 (saite)
Pamēģināšu arī. Un pastāstīšu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]skuolnieks
2009-09-06 10:28 (saite)
Nezinu, vai tas notika tieši pēc šīs pieejas, bet vakar man labi izdevās pietuvoties lielai spārei. Sākumā viņa lidoja prom, ja nācu tuvāk par pusotru metru. Bet, ja es pagāju atpakaļ, viņa, aplidojusi pāris lokus, nolaidās turpat, kur sēdēja iepriekš. Ar katru nākamo reizi man izdevās pienākt arvien tuvāk un beidzot es viņu varēju apskatīt no pārdesmit centimetru attāluma. Spārei bija smieklīga galva, no kuras pusi aizņēma divas lielas acis.

Un vēl es vakar atradu milzīgu sienāzi, centimetrus četrus piecus lielu. Sākumā viņš bēga prom, bet pēc laiciņa kļuva drošs un palika uz vietas. Viņš sēdēja uz pienenes kāta, kuru es varēju locīt tā un šitā, lai sienāzi labi apskatītu no visām pusēm. Viņam bija dzeltens vēders un milzīgas pakaļkājas. Devu arī pirkstu, uz kura viņš jau grasījās kāpt virsū, bet tad es nobijos, ka viņš, tāds milzenis, ar saviem lielajiem žokļiem man iekodīs un izplēsīs gabalu gaļas, tāpēc parāvu pirkstu atpakaļ. Tad sienāzis gāja prom.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]jane_canta
2009-09-06 14:55 (saite)
Oho... izklausās super. Forši, ka padalījies ar savu pieredzi :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]homo_sapiens
2009-09-07 17:33 (saite)
wow, cik interesanti! ^__^

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]homo_sapiens
2009-08-21 11:33 (saite)
tas ir viens stāstiņš no Koelju grāmatas. pati neesmu mēģinājusi, tāpēc nevaru pateikt, cik tur daudz patiesības. (grāmatas anotācijā autors raksta: "Šīs gramatas lappuses vēsta par mirkļiem, ko esmu izdzīvojis, stāstiem, kas man uzticēti, pārdomām, kam esmu ļāvies..")

katrā ziņā domāju, ka pamēģināšana nekādi nekaitēs ;) kādreiz, kad atcerēšos un kad būs piemērota situācija, domāju izmēģināt arī pati :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]skuolnieks
2009-08-21 14:02 (saite)
Tāpēc es arī tā jautāju, jo tā ir grāmata, laikam jau daiļliteratūra, un daiļā literatūrā var būt daudz izdomājumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]homo_sapiens
2009-08-21 14:30 (saite)
tas tiesa. bet mana naivā sirds tomēr cer, ka tā varētu būt patiesība. (vienreiz man kaut kas tamlīdzīgs izdevās ar dīķa vardēm :D tad gan es vēl nebiju lasījusi šo stāstu un nevizualizēju nekādu mīlestības stariņu, bet vienkārši mierīgi sēdēju dīķmalā ar iemērktu roku ūdenī. un pēc kāda laiciņa lēnām un nedroši klāt sāka peldēt varde, uzrāpās uz manas plaukstas un tur sēdēja. nezinu, varbūt viņai mana roka likās kā koks, lapa, vai kaut kāds cits objekts, uz kura var piesēst :D bet nu sajūta bija forša, jo parasti, kad tuvojos dīķim, visas vardes no bailēm ar plunkšķi pazūd kaut kur ūdenī.)

gaidīšu stāstu par taviem piedzīvojumiem ar kaijām vai citiem zvēriem :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]skuolnieks
2009-08-21 14:49 (saite)
Ar nekustību arī es esmu pievilinājis dažas savvaļas radībiņas - putnus, tiesa, ne tik tuvu, ka varētu tiem pieskarties, taču daudz tuvāk nekā, ja es būtu gājis pie viņiem, nevis viņi pie manis. Taču, lai arī tas ir ļoti jauki un aizraujoši, man tomēr liekas, tas nav īsti tas, par ko runā Koelju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]homo_sapiens
2009-08-21 17:58 (saite)
jā, laikam tiešām nav tas pats..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?