| May. 6th, 2010 @ 10:41 am (no subject) |
|---|
| Un brīžiem tas viss kļūst tik absurdi, ka man jau gandrīz kļūst jautri. :P Cik jocīgi. Ir man taču spilgtas emocijas, es nebūt nevaru sevi pieskait pie tādām nejūtīgajām būtnēm... Kaut gan... Tas sīkais mehānisms manā galvā, kas liek noslēgties, savākties... Tas sīkais aparāts, kurš stresa situācijās kalkulē, ko un kā labāk izdarīt, kā tikt galā... Mjā. Jāiemāca sadarboties mans racionālais prāts ar emocijām. Tad gan es varētu kalnus gāzt. |
