29. Aug 2007 20:18 krikumi par bērniem. *** tiek jaunākais nolikts gulēt ( mūsu lielajā gultā). pēc laiciņa dzirdu - pamodies, sapīkstās, kņosās. Pēc neilga brītiņa apklust. es tik sēžu un aizturētu elpu klausos- pamodās pa visam vai nē. laikam aizmiga atkal. vēl pēc brīža dodos skatīties. A gultā ta viņa nava?! klusums baigs, bērna nav?! skatos, šis iekāpis gultas galā stāvošajā auto sēdeklītī, apsēdies un aizmidzis...
*** Atvedām lielo brāli no b/d mājās. šo ieaicināja ciemos kaimiņu puiks. Mēs ar sīci + iepirkumu maisiņš uz savu 3.stāvu. Knīpa tā sirsnīgi raudāja pie durvīm un prasījās laukā. tā kā es jau lēnām biju sākusi gatavot vakariņas, ārā neiesim, šim saku. dzirdu, baigi pūš un elš gaitenī. Skatos- ahā, stūķē kājās kedas!!!! Mans bērns! Tas, kurš būtībā ienīst apavus kā sugu?! Kad beidzot kaimiņu bērnu kompānija izcilpo pagalmā, knēvelis tup uz palodzes un baigi runājās ;) Es skatos aizkustinājumā un gandrīz noriju asariņu, cik ļoti tam mazajam gribās kopā ar tiem lielajiem... 2 raksta - ir doma |